Putna slimības pazīmes

 

 

 

SIA "Dzīvnieku veselības centrs"

veterinārārste Jana Černova

 

 

 

Lielāko daļu putnu sugu savvaļā apdraud plēsoņas, kas, izvēloties upuri, dod priekšroku vājākajiem. Līdz ar to putnam vienmēr jāizskatās veselam un jāslēpj sava sliktā pašsajūta līdz pēdējam mirklim, vai arī tas kļūs par upuri.

Daudzas slimības putniem izsauc līdzīgas pazīmes, un brīdī, kad putns to izrāda, parasti tas ir jau smagi slims un nespēj vairs slēpt savu vājumu. Šādā situācijā, it īpaši maziem putniem, kam enerģijas rezerves ir nelielas, pat to ņemšana rokās var izsaukt šoka stāvokli.

Tāpēc putnu saimniekiem ir ārkārtīgi svarīgi zināt un mācēt atpazīt putna slimības pazīmes, un pievērst uzmanību savam mīlulim vismaz divas reizes dienā, kā arī nekavēties ar palīdzības meklēšanu, ja ir aizdomas par putna veselības pasliktināšanos.

Vājums, apgrūtināta elpošana, asiņošana, traumas, sabrukums, lēkmes vai citas nervu sistēmas slimību pazīmes ir īpaši nopietnas un prasa neatliekamu palīdzību.

 

Izmaiņas putna ārējā izskatā un pozā, kas liecina par slimību:

  • nekopts izskats, izspūrušas spalvas;
  • sēdēšana uz zemākās laktiņas vai uz grīdas;
  • karāšanās pie būra restēm ar knābi, nevis sēdēšana uz laktas;
  • pastāvīgi saboztas spalvas;
  • vājums;
  • līdzsvara traucējumi, kritieni no laktas, šūpošanās;
  • tūska vai veidojumi jebkurā ķermeņa daļā;
  • trīce;
  • savu spalvu plūkāšana, ādas knābāšana;
  • sevis nekopšana;
  • acis nespodras, iegrimušas vai nenormālā krāsā;
  • pārvietošanās uz apli;
  • neparasta smaka putnam vai fekālijām;
  • nolaists vai pacelts viens vai abi spārns.

 

 

 

Uzvedības izmaiņas, kas var būt slimības pazīmes:

  • neaktīvs;
  • samazināta vai izmainīta vokalizācija vai dziedāšana;
  • nokareni spārni;
  • sabrukums;
  • lēkmes;
  • vāja reakcija uz apkārt notiekošo;
  • miegainība vai ilgstoša sēdēšana aizvērtām acīm;
  • rakstura izmaiņas, piemēram,  agresīvāks vai pakļāvīgāks nekā parasti.

 

 

Izkārnījumu krāsas, konsistences, apjoma, defekācijas biežuma izmaiņas, kas norāda uz slimību:

  • krāsas izmaiņas urātiem (izkārnījumu baltā daļa), urīnam (izkārnījumu šķidrā, caurspīdīgā daļa), fēcēm (norma variē starp sugām);
  • konsistences izmaiņas:
    • ūdeņaini izkārnījumi (palielināts urīna daudzums);
    • šķidrākas fēces (diareja);
    • blīvākas fēces (aizcietējums);
  • asiņaini izkārnījumi;
  • nesagremota barība fēcēs;
  • samazināts izkārnījumu apjoms, biežums;
  • urātu apjoma pieaugums.

 

Slimību pazīmes, kas izpaužas ar izmaiņām galvas apvidū:

  • izdalījumi ap acīm un/vai nāsīm;
  • aizvērtas / daļēji aizvērtas acis;
  • pāraudzis vai plēkšņains knābis;
  • spīdīgs, melns knābis kakadu (Papagaiļu knābja un spalvu slimības (Psittacine beak and feather disease) pazīme);
  • simetrijas zudums (puse sejas ir lielāka vai mazāka nekā otra puse);
  • apsārtums vai spalvu zudums ap acīm;
  • knābja krāsas izmaiņas;
  • galvas raustīšanās.

 

Izmaiņas apspalvojumā, kas var norādīt uz slimību:

  • saboztas spalvas;
  • iztrūkstošas, deformētas, aplauztas spalvas;
  • samazināta spalvu kārtošana;
  • mitras, netīras vai matētas spalvas uz galvas, ap kloāku vai citur;
  • nespodras spalvas;
  • ilga vai pārmērīga spalvu maiņa, laukumi bez apspalvojuma;
  • savu spalvu raušana vai knaibīšana;
  • menormāla spalvu krāsa vai svītras uz tām.

 

Ar kājām un pēdām saistītas izmaiņas, kas var norādīt uz slimību:

  • klibums vai pastiprināta balstīšanās uz vienas kājas;
  • kāju ādas plēkšņošanās, izmainīta krāsa vai kreves;
  • nenormāla nagu augšana;
  • nepareizs kājas, pēdas, pirkstu novietojums;
  • tūska uz kājām vai locītavās.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Slimības pazīmes, kas saistītas ar elpošanu:

  • astes vēzēšana, veicot ieelpu;
  • šķaudīšana;
  • izdalījumi vai kreves ap nāsīm;
  • svilpojošas vai klikšķošas skaņas;
  • slodzes nepanesamība (smaga elpošana pēc fiziskām aktivitātēm vai izvairīšanās no slodzes);
  • izmainīta balss.


 

 

 

 

 

 

 

Izmaiņas ēšanā/dzeršanā/gremošanā, kas var norādīt uz slimību:

  • palielināta vai samazināta apetīte;
  • palielināras vai samazinātas slāpes;
  • vemšana vai regurgitācija;
  • dzīšanās defekācijas laikā vai mēģinot izdēt olu;
  • caureja;
  • uztūkums guzas apvidū;
  • svara zudums (izmantojiet svarus) un/vai izspiedies ķīļa kauls;
  • izdalījumi no knābja;
  • nespēja uzņemt barību vai manipulēt ar to;
  • izvirzījums no kloākas.

 

Traumas:

  • apdegumi;
  • kostas brūces;
  • trauma pēc ielidošanas stiklā vai sienā;
  • asiņošana.


 









CENTRĀLĀ KLĪNIKA

  • Diennakts klīnika
  • Frīdriha Candera 4, Rīga LV-1046
  • Reģistratūras diennakts telefons: 67500494,
    Fakss: 67500495
    E-pasts: dvc@tl.lv

VALDEMĀRA KLĪNIKA

  • Krišjāņa Valdemāra 151a Rīga, LV-1013
  • Telefons/fakss: 67550400,
    E-pasts: dvc.valdemars@tl.lv

MĀRUPES KLĪNIKA

  • Daugavas iela 27, Mārupe, Mārupes novads, LV-2167
  • Telefons:27033038, 67934518
    E-pasts: dvc.marupe@tl.lv