Eksotiskie dzīvnieki

Ja izlemjat sev par mājas mīluli iegādāties trusi, jūras cūciņu vai citu mazo grauzēju (degu, kāmīti, žurciņu), vispirms ieteicams konsultēties ar veterinārārstu par izvēlētā dzīvnieciņa fizioloģiskajām īpatnībām, barošanu un turēšanu. Tas ir svarīgi, jo vēlāk, vajadzības gadījumā, Jūs zināsiet, kur meklēt veterinārmedicīnisko palīdzību savam mazajam mīlulim.

Ja mazā zvēriņa aprūpi esat nolēmuši uzticēt bērnam, tad jāatceras, ka kāmji ir diezgan agresīvi un bieži kož, īpaši pamodināti dienas nomidzī.

Šinšilla arī nebūs tā labākā izvēle, jo nemīl, ka to ņem rokās. Stiprāk piespiežot, šinšillai var izkrist apmatojums.

 

Jārēķinās, ka atsevišķu sugu mājas mīluļiem: žurkām, kāmjiem, pelēm, ir relatīvi īss mūžs 2 līdz 3 gadi, jo šiem dzīvniekiem ātri sākas organisma novecošanās. Tagad tik populārajiem bezapmatojuma dzīvnieciņiem (skinijiem) mūža ilgums būs par 40-50 % īsāks nekā tas ir attiecīgās sugas brāļiem ar normālu apmatojumu.

Mīļdzīvnieka turēšanas laikā stingri jāievēro katrai dzīvnieku sugas fizioloģijai atbilstoša diēta un turēšanas apstākļi.

Jāatceras, ka visi šie dzīvnieciņi ēd nelielām porcijām, bieži, un barību uzņem visu diennakti. Atteikšanās no ēdiena ir pirmā saslimšanas pazīme, pēc kuras var saprast, ka steidzami jāmeklē veterinārmedicīniskā palīdzība. Ja šie dzīvnieki neēd 24 stundas, tad tas jau ir drauds viņu dzīvībai, jo šajā laikā var attīstīties smagi aknu funkciju traucējumi.

Dzīvniekiem jāsagādā ērts, atbilstoša izmēra būris, kurš nedrīkst atrasties tuvu sildierīcēm un jāsargā no caurvēja. Jāatceras, ka pārkaršana ir daudz bīstamāka par zemāku temperatūru. Ja mājās ir citi dzīvnieki (suņi, kaķi), tad jāatceras, ka sīkie grauzēji dabā ir plēsēju medījums un to pastāvīgs tuvums var radīt mazajiem mīluļiem lieku stresu.

Izvēloties par mājas mīluli sesku, jārēķinās ar specifisko dzīvnieka aromātu. Lai to mazinātu, dzīvnieku nepieciešams kastrēt. Turklāt šie dzīvnieki jāsargā no stresa situācijām, kurās tie var atbrīvot peri anālo dziedzeru saturu - tā izdalot īpaši smirdīgu sekrētu.

Pārāk bieža seska mazgāšana (vairāk kā 1x mēnesī) var izraisīt pastiprinātu ādas tauku dziedzeru sekrēta izdalīšanos un smaka tikai pastiprināsies.

Jābūt gatavam sesku pieskatīt, kad tas ir ārpus būra. Tie ir ļoti kustīgi, ziņkārīgi, mēdz norīt neēdamus priekšmetus, tā izraisot zarnu trakta nosprostojumus.

Seskus vislabāk barot ar profesionālu sauso barību, kas paredzēta seskiem, vai profesionālu kaķēnu sauso barību.

Padoms: neeksperimentēt ar dažādiem kārumiem!

Jāatceras, ka pārkaršana un caurvēji tiem var izraisīt elpošanas ceļu slimības.

Seskus obligāti 1x gadā vajag vakcinēt pret trakumsērgu, pirms tam tos attārpojot.

Ja tos ved pastaigā ārpus mājas, tad vasaras periodā jālieto pret ērču un pret blusu līdzekļi.

 

Turot mājās pundurtrusi, galvenais būs rūpes par labas kvalitātes sienu. Pundurtruša ēdienkarti visu gadu un cauru diennakti nepieciešams nodrošināt ar šo produktu, jo tas ir kā pamats labai zarnu trakta darbībai un labai veselībai, līdz ar to arī pašsajūtai.


Jāatceras, ka spēkbarība pundurtrusim izbarojama devā atbilstoši dzīvnieka svaram. Augļi un dārzeņi šim dzīvniekam ir papildbarība, bet zaļumi dodami nelielās porcijās. Nedrīkst pieļaut trusīša aptaukošanos, kas var veicināt gan zarnu trakta, gan vielmaiņas, gan ādas slimību attīstību.

Trusīšus vienu reizi gadā ieteicams vakcinēt pret bīstamākajām vīrusu slimībām: miksomatozi un hemorāģisko diareju. Tā kā šīs divas ļoti lipīgās slimības bieži pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, tad vislabākais laiks vakcinācijai ir pavasaris.

Ņemot trusīšus rokās, svarīgi tos turēt stingri un pareizi, lai nejauši atsperoties trusis pats sev netraumētu mugurkaulu. Īpaši svarīgi ir paskaidrot to bērniem!

Lai neveidotos pirkstu locītavu deformācijas, trusīšiem regulāri ir jāapgriež nadziņi.

 

Jūras cūciņām un šinšillām tāpat kā trušiem ir svarīgi izbarot labas kvalitātes sienu cauru gadu, nepārbarot ar spēkbarību un dārzeņiem, lai neveicinātu to aptaukošanos.

Šinšillas zarnu trakts ir īpaši jūtīgs uz barības maiņu.

Šinšillu būrītī noteikti ir jābūt smilšu vanniņai. Ja laižat šinšillas skraidīt pa telpu, tad nedrīkst pārvietot mēbeles, lai neveicinātu to traumatismu. Jūras cūciņām ir svarīgi apgriezt nadziņus, lai nerastos pēdiņu deformācijas.

 

Mazos grauzējus (kāmjus, peles, žurciņas) svarīgi ir nepārbarot ar riekstiem, saulespuķēm.

Tiem nedrīkst dot cilvēku pārtiku, kurā ir sāls, kulinārijas piedevas, krāsvielas, kas tiem var radīt gremošanas trakta problēmas, alerģiskas reakcijas.

Kāmīšiem barība jādod nelielām porcijām, lai tie nepārpildītu savus vaigu maisus, kas var radīt to iekaisumu.

Visi mazie grauzēji ir jūtīgi pret pārkaršanu. Periodos, kad ir augsts gaisa mitrums, un pietiekoši augsta temperatūra, šiem dzīvniekiem ātri var rasties dzīvībai bīstams stāvoklis.









CENTRĀLĀ KLĪNIKA

  • Diennakts klīnika
  • Frīdriha Candera 4, Rīga LV-1046
  • Reģistratūras diennakts telefons: 67500494,
    Fakss: 67500495
    E-pasts: dvc@tl.lv

VALDEMĀRA KLĪNIKA

  • Krišjāņa Valdemāra 151a Rīga, LV-1013
  • Telefons/fakss: 67550400,
    E-pasts: dvc.valdemars@tl.lv

MĀRUPES KLĪNIKA

  • Daugavas iela 27, Mārupe, Mārupes novads, LV-2167
  • Telefons:27033038, 67934518
    E-pasts: dvc.marupe@tl.lv